Agrīnie motocikli galvenokārt tika izgudroti Eiropā, un galveno sastāvdaļu, piemēram, motocikla rāmja, dzinēja, transmisijas un degvielas tvertnes, pamata izkārtojums tika izveidots 20. gadsimta sākumā.
Motociklu izstrādes vairāk nekā 100 gadu{7}}gadu laikā rāmju veidi un īpašības ir nepārtraukti mainījušās. Mugurkaula rāmis ir agrīna forma, būtībā pastiprināta velosipēda rāmja versija. Tālās gaismas, kas izgatavotas no tērauda caurulēm, iet no priekšējās stūres statņa uz aizmugurējā amortizatora balstu, un dzinējs un citas sastāvdaļas ir uzstādītas zem tālās gaismas. Šūpuļa rāmis ir mugurkaula rāmja variants, kas pievieno dzinēja atbalsta platformu mugurkaula rāmim. Salīdzinot ar vienkāršāku mugurkaula rāmi, šūpuļa rāmis nodrošina lielāku izturību un stingrību. Motocikla veiktspējai kļūstot arvien jaudīgākai, veiktspējas uzlabošanai parādījās dimanta rāmji ar pastiprinātu sānu izturību un tērauda cauruļveida rāmji, kas izgatavoti no tērauda caurulēm, kas metinātas trīsstūrveida struktūrā un piedāvājot priekšrocības stingrības un svara ziņā. Dvīņu-spar rāmis pašlaik ir populārākais sporta un veiktspējas transportlīdzekļu veids, aizstājot pītas tērauda caurules ar divām augstas stiprības štancētām plāksnēm, tādējādi nodrošinot izcilu veiktspēju un cenu.
Elektroniskās tehnoloģijas ir padarījušas 21. gadsimta motociklus{1}}izsmalcinātākus un sarežģītākus. Motociklu rāmju stiprības un modālā analīzē kopš 21. gadsimta sākuma tiek izmantota galīgo elementu metode, skaitliskā aprēķina metode, kas izstrādāta, lai pielāgotos datoru lietošanai.
